Jautājumi juristam

Aizgādnība

 

Aizgādnība pār garā slimiem cilvēkiem.

 

1) Kā nodibināt aizgādnību pār garā slimo cilvēku?
Lai nodibinātu aizgādnību pār garā slimo cilvēku jāgriežas tiesā ar pieteikumu par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu. Tiesas izdevumus pieteicējam par pieteikuma iesniegšanu nav jāmaksā, jo tos sedz no valsts līdzekļiem.
Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai personai un tās mantai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā.
Persona, kura vēlas būt par aizgādni, jāgriežas bāriņtiesā ar iesniegumu par iecelšanu par aizgādni. Pirmajā kārtā par aizgādni ieceļ aizgādnībā nododamā laulātais vai kāds no tuvākajiem radiniekiem, kā arī jāievēro tās personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi viņam mantojumu.

2) Kāda informācija jānorāda pieteikumā tiesai?
Pieteikumā jānorāda:

  1. tiesas nosaukums, kurai pieteikums iesniegts;
  2. pieteicēja un ieinteresētās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Ieinteresētajai personai personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
  3. pieteikuma priekšmets un pamatojums;
  4. personas gara slimību vai plānprātību un pierādījumus, kas apstiprina šīs personas rīcības nespēju;
  5. likumu, uz kuru pieteikums pamatots;
  6. pieteicēja lūgumu;
  7. pievienoto dokumentu sarakstu;
  8. pieteikuma sastādīšanas laiku.

3) Kādu personu uzskata par garā slimo?
Saskaņā ar Civillikuma 358.pantu par garā slimiem uzskata personas, kam trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju, kuri nespēj rīkoties, izprast lietu būtības un tiesiski pārstāvēt sevi un pārvaldīt savu mantu un ar to rīkoties. Garā slimībai tiesiskas sekas ir tikai, ja tās atzītas ar tiesas spriedumu.

4) Kā pierādīt personas gara slimību?
Personas gara slimību var pierādīt dokumenti ( Veselības un ekspertīzes ārstu valsts komisijas izziņa par invaliditāti, izziņa no ģimenes ārsta par slimības diagnozi u.t.t.). Savukārt, ja dokumentāli pierādīt nav iespējams, var lūgt tiesu nozīmēt tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu. Ja persona, par kuru ierosināta lieta, izvairās no ekspertīzes, tiesa, piedaloties prokuroram un ekspertam, var pieņemt lēmumu par šīs personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā. Nosakot tiesu ekspertīzi, tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai un tās mantai. Lēmums nosūtāms bāriņtiesai izpildīšanai.

5) Vai ir iespējams atjaunot rīcībspēju?
Jā, rīcībspēju var atjaunot, ja persona, kura ar tiesas spriedumu atzīta par rīcībspējīgu, izveseļojas un tiesa pēc bāriņtiesas vai prokurora pieteikuma var atzīt šo personu par rīcībspējīgu un izbeigt aizgādību. Šādā gadījumā lietas izskatīšanā tiesā ir obligāts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums un, ja nepieciešams, pieaicināms arī psihologs. Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai - - aizgādņa atcelšanai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes dzēšanai zemesgrāmatā.
Tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu.