Jautājumi juristam

Aizbildnība

 

Aizbildnība ir process, kad bērnam, kas palika bez vecāku gādības, ieceļ aizbildni(personu), kas bērnam turpmāk aizvietos vecākus un pārstāvēs bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

 

Kas ir aizbildnība?
Aizbildnība ir process, kad bērnam, kas palika bez vecāku gādības, ieceļ aizbildni(personu), kas bērnam turpmāk aizvietos vecākus un pārstāvēs bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Vai ir priekšrocības kādam kļūt par aizbildni?
Aizbildnībā pār nepilngadīgajiem, izņemot ja aizbildnis ir noteikts testamentā, vispirms ir piekritīga viņu tuvākajiem radiniekiem. Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatami tie, kas, šiem nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki( vecvecāki, brāļi un māsas, tantes un onkuļi u.t.t)

Kas var kļūt par aizbildni?
Par aizbildni var kļūt persona, kurai ir spējas un īpašības, lai aizvietotu bērnam vecākus, t.i. veselību, nodarbinātību, dzīves apstākļus, ģimenes savstarpējās attiecības, spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Civillikuma 241.un 242.pants nosaka personu loku, kas nevar būt par aizbildņiem neatkarīgi no viņu spējām un īpašībām un tie ir:

  1. personas no kuru pārvaldības varētu draudēt kāds zaudējums nepilngadīgajam vai ciest viņa intereses;
  2. personas, kas atrodas aizgādnībā;
  3. personas, kam jau reiz ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības un kas atceltas no aizbildnības nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēj;
  4. personas, kas atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem;
  5. personas, ko vecāki testamentā noraidījuši no aizbildnības pār saviem palikušajiem nepilngadīgajiem;
  6. personas, kuru intereses acīm redzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm;
  7. tās bāriņtiesas locekļi, kura pārzina attiecīgo aizbildnību;
  8. ārvalstnieki, izņemot gadījumus, kad aizbildnību nodibina pār viņu valsts pilsoņiem vai viņi ir tuvi bērna radinieki;
  9. nepilngadīgas personas.

Aizbildņa amats ir sabiedrisks pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska iemesla.
Likumiskie atteikšanās iemesli ir šādi:

  1. valsts vai pašvaldības dienests, ar kuru grūti savienot aizbildņa pienākumus;
  2. lasīt vai rakstīt neprašana;
  3. vairāk kā sešdesmit gadu vecums;
  4. pārziņa par trim aizbildnībām vai aizgādnībām vai kaut arī pār vienu, bet pār tādu, kas saistīta ar lielām pūlēm;
  5. liela ģimene;
  6. nabadzība;
  7. slimība, kas traucē pienācīgi izpildīt aizbildņa pienākumus;
  8. pārvietošanās citas bāriņtiesas iecirknī;
  9. bieža un ilga dienesta prombūtne vai tāds dzīvesvietas attālums no aizbildnības atrašanās vietas, kas apgrūtina aizbildņa pienākumu izpildīšanu.

Kas jādara, lai kļūtu par aizbildni?

  1. Jāgriežas bāriņtiesā ar iesniegumu
  2. Jāiesniedz dokumenti, kurus nosaka bāriņtiesa
  3. Pēc dokumentu un visu apstākļu izvērtēšanas Bāriņtiesa pieņem lēmumu par Aizbildņa statusa piešķiršanu

 

 

Kādi ir aizbildņa pienākumi?

  1. pēc aizbildnības pieņemšanas noskaidrot nepilngadīgā mantas sastāvu un ievest to sīkā un rūpīgi sastādītā sarakstā;
  2. apgūt aizbildņa apmācības programmu;
  3. ik gadus dot attiecīgajai bāriņtiesai norēķinu par aizbildnības pārvaldību;
  4. atbalstīt un aizstāvēt aizbilstamo, kā arī gādāt par aizbilstamā audzināšanu;
  5. gādāt par bērna mantas aizsardzību;
  6. uz aizbilstamā vārda atvērtā kontā kredītiestādē noguldīt aizbilstamajam dāvinātos vai ziedotos līdzekļus;
  7. sadarbībā ar bāriņtiesu kārtot jautājumus, kas saistīti ar sociālo garantiju nodrošināšanu aizbilstamajam;
  8. sadarbībā ar bāriņtiesu sešus mēnešus pirms aizbilstamā pilngadības sasniegšanas informēt pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, par laiku, kad bērnam beidzas ārpusģimenes aprūpe un viņam būs nepieciešams atbalsts izglītības iegūšanā un patstāvīgas dzīves uzsākšanā, kā arī palīdzība dzīvojamās telpas nodrošināšanā;
  9. atbildēt par visiem zaudējumiem, ko aizbildnis, neizpildīdams savu pienākumu, nodarījis aizbilstamajam;
  10. prāvās pārstāvēt savu aizbilstamo;
  11. aizbildnībai izbeidzoties, sniegt galīgo norēķinu bāriņtiesai un nodot aizbilstamajam aizbildņa pārvaldībā esošo mantu pēc saraksta;
  12. piedzīt no bērna vecākiem, kuriem ir atņemtās aprūpes un aizgādības tiesības, uzturlīdzekļus,
  13. izpildīt citus pienākumus aizbilstamā personiskajās un mantiskajās attiecībās un interesēs.

Kādas ir aizbildņa tiesības?
1) saņemt no bāriņtiesas informāciju par aizbildņa pienākumiem un tiesībām, aizbilstamā mantas pārvaldību un norēķiniem, aizbildņa   atbildību un savstarpējām attiecībām starp līdz aizbildņiem;
2) pārstāvēt aizbilstamo tiesiskajos darījumos, tajā skaitā, pieņemt aizbilstamā vārdā mantojumu un pārvaldīt aizbilstamā mantu;
3) saņemt:

  • atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu (38 latus mēnesī)
  • valsts sociālo pabalstu par katru aizbildnībā esošo bērnu (32 latus mēnesī) vai uzturlīdzekļus no bērna vecākiem
  • valsts sociālos pabalstus, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem
  • aizbildņa apliecību.

4) dot piekrišanu:

  • aizbilstamajam doties laulībā pirms pilngadības sasniegšanas;
  • laulības līguma noslēgšanai, ja aizbilstamais ir devies laulībā;
  • paternitātes atzīšanai, ja iesniegumu iesniedz bērna tēvs un bērna māte mirusi vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, kā arī tad, ja nav zināma viņas atrašanās vieta;
  • aizbilstamā adopcijai.

4) iesniegt prasības pieteikumu tiesā paternitātes noteikšanai aizbilstamajam
5) pārvaldīt bērna mantu, kad viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu parādnieku un ja to nespēj otrs vecāks
6) saņemt palīdzību no bāriņtiesas, ja aizbilstamais neklausa un nepakļaujas aizbildnim
7) vest aizbilstamā lietas patstāvīgi un ar saimnieka tiesībām
8) ar bāriņtiesas piekrišanu noslēgt ar nepilngadīgā kreditoriem izlīgumus aizbilstamajam par labu
9) aizbilstamā lietās un viņa interesēs noslēgt visādus līgumus, kā arī pieņemt un izdarīt maksājumus
10) pavadīt aizbilstamo, šķērsojot Latvijas Republikas robežu
11) deklarēt aizbilstamā dzīvesvietu
12) saņemt nodokļu atvieglojumu par aizbilstamo, kā par apgādībā esošo personu
13) izmantot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības, aizbilstamā personiskajās un mantiskajās attiecībās un interesēs.